The First-Instance Duty to Formulate Evidentiary Deficiencies in Security Deposit Exemptions

Abstract

This study analyzes an acute constitutional crisis in civil adjudication: the disintegration of legal certainty under uniform statutory rules governing court security deposit exemptions (drošības nauda). Drawing on parallel empirical decisions from the Riga City Court and Latgale District Court in 2026, the paper addresses two fundamental procedural pathologies: (1) the judicial creation of a probatio diabolica through speculative conjectures of "hidden accounts" despite verified zero balances, and (2) the court's structural failure to formulate deficient evidentiary elements in its initial decision. It establishes that the rule of law requires first-instance courts to explicitly define evidentiary omissions in their very first deficiency order rather than blocking appellate review. Pētījumā iztirzāta tiesu prakses un procesuālā taisnīguma kolīzija saistībā ar Civilprocesa likuma 43.¹ panta otrās daļas piemērošanu: viena un tā pati tiesību norma dažādās tiesās rada radikāli pretējas prasības iesniedzējam. Analizējot Latgales rajona tiesas konsekventos lēmumus (lietas Nr. 3-11/0111, C88279626, C88277326) pretstatā Rīgas pilsētas tiesas pieejai lietā Nr. 3-10/2053/78, pamatots fundamentāls princips: ja tiesa uzskata iesniegtos pierādījumus par nepietiekamiem, tiesai bija pienākums jau pirmajā atteikuma lēmumā skaidri formulēt konkrētās prasības un trūkstošos pierādījumus, nevis balstīt atteikumu uz spekulācijām par "neuzrādītiem līdzekļiem".